Klimata krīze nav tikai kaut kur tālu – tā ir uz mūsu šķīvja

Vai esi kādreiz aizdomājies, ka klimata pārmaiņām – kalnu ledāju kušanai vai plūdiem, ko redzam ziņās, ir tieša saistība ar to, kas ir uz tava šķīvja šodienas pusdienās?
Mūsdienu lielākais izaicinājums – mūsu planētas nākotne – slēpjas ikdienas izvēlēs. Kā mēs dzīvosim pēc simtiem gadu? Vai Zeme vēl būs vieta, kur elpot brīvi un audzēt pārtiku bez bailēm no sausuma vai karstuma vilņiem?

Itāļu domātājs Nikolā Makiavelli reiz rakstīja: “Turiet savus draugus tuvumā, bet ienaidniekus vēl tuvāk.” 9 Šodien šie vārdi iegūst jaunu nozīmi. Mūsu “ienaidnieks” nav konkrēts cilvēks – tas ir klimata krīzes process, kas lēnām maina visu, kas mums apkārt. Bet, ja to pazīstam, varam tam pretoties ar zināšanām, izvēlēm un līdzsvaru starp cilvēku un dabu.

Klimata krīze – mūsu laika realitāte.

Klimata krīze ir globāla un cilvēku radīta parādība, kas saistīta ar straujām un bīstamām Zemes klimata sistēmas izmaiņām. Galvenais iemesls ir siltumnīcefekta gāzu (CO₂, CH₄, N₂O) uzkrāšanās atmosfērā, ko veicina fosilā kurināmā izmantošana, mežu izciršana, intensīva rūpniecība un arī pārtikas ražošana – īpaši dzīvnieku izcelsmes produktu industrija (IPCC, 2023; FAO, 2023). Tas nozīmē, ka klimata krīze nav tikai rūpniecības un fabriku atbildība – tā ir saistīta arī ar mūsu ikdienas patēriņu un uztura izvēlēm.

Pārtikas ražošanas un patēriņa paradumi nosaka ievērojamu daļu no kopējām emisijām, tāpēc ilgtspējīgs uzturs var būt viens no efektīvākajiem veidiem, kā mazināt cilvēka radīto ietekmi uz klimatu.

Pagājušajā gadā šo ietekmi varēja redzēt visā pasaulē: Grieķijā tika slēgta Akropole, jo karstuma vilnis sasniedza rekordaugstus rādītājus.13 Indijas galvaspilsētā Deli termometri rādīja 49,9°C – karstāko dienu vēsturē.8 Arī Eiropā karstuma viļņi kļuva neizturami, un Vidusjūras pludmales burtiski pazuda zem ūdens.7 Šie notikumi atgādina, ka klimata pārmaiņu sekas ir cieši saistītas ar mūsu dzīvesveidu un izvēlēm – arī ar to, kādu pārtiku izvēlamies likt uz mūsu šķīvja.

Kā pārtika kļūst par klimata problēmu.

Pārtikas sistēma ir viens no lielākajiem klimata pārmaiņu virzītājiem. Pasaules mērogā lauksaimniecība rada aptuveni trešdaļu no visām siltumnīcefekta gāzu emisijām, un lielākā daļa nāk no dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas.5,11

Gaļas un piena industrija patērē milzīgus resursus – zemi, ūdeni un enerģiju – , kamēr augu valsts produkti nodrošina līdzvērtīgu uzturvērtību ar ievērojami mazāku negatīvo ietekmi uz vidi. Pētījumi liecina, ka pāreja uz augu valsts uzturu varētu samazināt individuālo oglekļa pēdu pat par 50 – 70%.1,11 Tā ir viena no efektīvākajām personīgajām rīcībām klimata krīzes mazināšanā – pat nozīmīgāka nekā lidojumu samazināšana vai elektroauto iegāde.

Augu uzturs kā klimata risinājums. 

Uztura speciālisti visā pasaulē arvien biežāk uzsver, ka augu valsts pārtikas īpatsvara palielināšana ir izdevīga gan veselībai, gan planētai. Piemēram, EAT –  Lancet Komisijas ziņojums (2019) uzsver nepieciešamību būtiski samazināt sarkanās gaļas patēriņu un palielināt dārzeņu, pākšaugu, pilngraudu un riekstu daudzumu uzturā, lai nodrošinātu gan sabalansētu uzturu, gan planētas veselību. Līdzīgas rekomendācijas sniedz arī Ziemeļvalstu uztura vadlīnijas, kuras aicina pievērst uzmanību ilgtspējīgai ēšanai un samazināt dzīvnieku izcelsmes produktu patēriņu.10

Latvijā šī tendence kļūst arvien izteiktāka – fleksitārisms jeb pakāpeniska gaļas aizstāšana ar augu valsts produktiem vairs nav retums. Kā skaidro uztura speciāliste Guna Bīlande, šāda pieeja ir veselīga, ilgtspējīga un saskan ar mūsdienu uztura ieteikumiem.8

Planētas nākotne sākas mūsu virtuvē. 

Klimata krīze vairs nav tāla problēma, ko risina tikai zinātnieki vai politiķi. Tā ir mūsu ikdienas izvēļu rezultāts – arī mūsu brokastu, pusdienu un vakariņu šķīvju saturs ir daļa no lielā stāsta. Pāreja uz augu valsts uzturu ir zinātniski pamatots risinājums, kas palīdz vienlaikus mazināt emisijas, saudzēt resursus un uzlabot veselību.

PLANĒTAS NĀKOTNE SĀKAS UZ MŪSU ŠĶĪVJA!

Atsauces.

1. Clark, M. A., Springmann, M., Hill, J., & Tilman, D. (2022). Multiple health and environmental impacts of foods.Proceedings of the National Academy of Sciences, 119(21).

2. EAT-Lancet Commission. (2019). Food, Planet, Health: Healthy diets from sustainable food systems. The Lancet.

3. European Environment Agency. (2024). Climate change and Europe’s coasts. https://www.eea.europa.eu

4. Food and Agriculture Organization of the United Nations. (2020). Emissions from agriculture and food systems.

5. Food and Agriculture Organization. (2023). Emissions from agriculture and food systems. https://www.fao.org/home/en/ 

6. Intergovernmental Panel on Climate Change. (2023). Climate Change 2023: Synthesis Report. https://www.ipcc.ch

7. LSM.lv. (2024a). Vidusjūras valstīs turpinās ekstremāli karstums. https://www.lsm.lv

8. LSM.lv. (2024b). Uztura speciāliste par fleksitārismu Latvijā. https://www.lsm.lv

9. Machiavelli, N. (1532). The Prince. Florence, Italy.

10. Nordic Council of Ministers. (2023). Nordic Nutrition Recommendations 2023. 

11. Poore, J., & Nemecek, T. (2018). Reducing food’s environmental impacts through producers and consumers. Science, 360(6392), 987–992. https://doi.org/10.1126/science.aaq0216

12. SKDS. (2023). Latvijas iedzīvotāju uztura paradumi un attieksme pret ilgtspējīgu pārtiku.

13. The Guardian. (2024a). Greece shuts Acropolis as heatwave grips southern Europe.

14. The Guardian. (2024b). Delhi records 49.9°C – hottest day in India’s history.

15. World Health Organization. (2023). Plant-based diets and sustainable health. https://www.who.int

16. World Meteorological Organization. (2023). State of the Global Climate 2023. https://public.wmo.int