Ilustratīvs attēls: Dažādi dārzeņi un augļi tirgū. Avots: Pexels.com
Vai vietēji audzētais vienmēr ir ilgtspējīga izvēle? Izplatīts ir uzskats, ka mazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un ietaupīt dabas resursus varam, ēdot vietēji audzētus pārtikas produktus [1]. Bet kā ir patiesībā? Vai vietēji ražota liellopa gaļa un piens tiešām ir dabai draudzīgāki nekā, piemēram, banāns, kas atceļojis no otras pasaules malas?
Bioloģiskās daudzveidības samazināšanās un klimata pārmaiņu krīze turpina pieņemties spēkā. Efektīvai emisiju mazināšanai pārtikas nozarē ir būtiski apzināties, kas ražošanas procesā rada vislielāko ietekmi. Vai tas ir audzēšanas process un tajā patērētie resursi, vai lauksaimniecības zemes lietojums, vai transportēšana, vai pārtikas iepakojums?
Pārtikas nozare pasaulē ir atbildīga par 20–35 % siltumnīcefekta gāzu emisiju un ir viens no galvenajiem bioloģiskās daudzveidības samazināšanās cēloņiem. Visvairāk emisiju pārtikas ražošanas procesā rada zemes lietojuma maiņa, piemēram, mežu izciršana, ierīkojot lauksaimniecības zemju platības. Un ražošanas posmi, kas ietver produktu audzēšanu, dabas resursu un mēslošanas līdzekļu izmantošanu, kā arī radītās metāna emisijas liellopu audzēšanā [2]. Šie divi ražošanas posmi kopā veido 80 % no visām pārtikas ražošanas emisijām.
Grafiks: Augu valsts produktu oglekļa emisijas salīdzinājumā ar dzīvnieku izcelsmes. Dati: OurWorldinData.org
Neatkarīgi no tā, vai pērc produktu no vietējā zemnieka vai no tālienes vestu, transportēšanas attālumam nav izšķirošas nozīmes oglekļa pēdas nospieduma lielumā. To galvenokārt nosaka tas, cik daudz resursu patērēts un emisiju radīts produkta audzēšanas posmā. Vietējas pārtikas izvēlei būtu nozīmīga loma tad, ja transportēšana būtu atbildīga par lielu SEG emisiju daļu, taču vairumam pārtikas produktu tā rada mazāk nekā 10 % no emisijām [2]. Arī pārējie posmi – pārtikas pārstrāde un iepakošana sastāda pārsteidzoši mazu emisiju daļu. Tātad, lai samazinātu pārtikas radītās emisijas, jāfokusējas uz to, kādus pārtikas produktus ēdam un kā tie audzēti, nevis uz to, vai produkts ir vietēji ražots.
Grafikā salīdzināti 17 dažādi gan augu, gan dzīvnieku izcelsmes produkti. Redzams, ka visiem produktiem kā augu, tā arī dzīvnieku valsts lielākās oglekļa emisijas veido tieši audzēšanas posms, zemes lietojuma maiņa un dzīvnieku izcelsmes produktu gadījumā arī dzīvnieku barības saražošana. Tofu, kas ir lielisks olbaltumvielu avots, neatkarīgi no attāluma, ko tas mērojis, lai nokļūtu pie mums, rada vismaz 30 reižu mazāk emisiju nekā liellopu gaļa. Bieži piesauktie banāni, lai gan vesti no tālām zemēm, tik un tā ir dabai draudzīgāka izvēle par vietējiem ražotiem dzīvnieku valsts produktiem.
Ar aviotransportu pārvadātie pārtikas produkti tik tiešām ir ar lielāku oglekļa pēdas nospiedumu, tomēr ļoti maz produktu transportē ar lidmašīnu – vien 0,16 % [3]. Biežāk šādi transportē ogas, zaļās pupiņas, sparģeļus, jo šie labumi ātri bojājas. Lielākā daļa – aptuveni 60 % pārtikas ceļo ar kuģu palīdzību. Turklāt tādā gadījumā transportēšana sastāda vēl mazāku pārtikas ražošanas radīto SEG emisiju daļu – vien 6 %.
Kur vien iespējams, ieteicams izvairīties no produktiem, kas transportēti ar gaisa satiksmes palīdzību, tomēr daudz vairāk laba dabai paveicam, savu uzmanību vēršot uz to, kā pārtika audzēta, nevis to, cik tuvu vai tālu transportēta.
Kā vietēji audzētie augu izcelsmes produkti, tā arī tie, kas atvesti no tālām zemēm, ir ilgtspējīgāka izvēle gan par ārzemēs, gan Latvijā ražotiem dzīvnieku valsts produktiem. Turklāt iekļaut uzturā vairāk augu produktu un samazināt dzīvnieku produktu patēriņu ir vieglāk nekā jebkad agrāk – palielinoties sabiedrības pieprasījumam, aug ražotāju piedāvājums, un tagad veikalu plauktus ieņem daudzveidīgi augu valsts produkti, no kuriem daudzi ir Latvijā ražoti.
Augu valsts alternatīvu ražošana prasa 50-100 reižu mazāku zemes platību nekā gaļas un citu dzīvnieku izcelsmes produktu saražošana [4]. Tāpat arī radītās oglekļa emisijas ir 10-50 reižu mazākas.
Aptuveni 80 % no visas lauksaimniecībā izmantojamās zemes šobrīd izmanto gaļas un piena produktu ražošanai. Pārejot uz augu valsts uzturu, varam samazināt lauksaimniecības zemju platību pat par 3/4. Tā efektīvi veicinām emisiju samazināšanu, oglekļa uzkrāšanu un vienlaikus atgriežam arī dzīvotnes savvaļas sugām un bioloģiskajai daudzveidībai [4].
Samazināt dzīvnieku produktu patēriņu vienmēr ir labāk nekā ēst pat visilgtspējīgāk ražotos gaļas, piena, siera un citus dzīvnieku izcelsmes produktus. Augu valsts produkti rada mazāku ietekmi gan par intensīvi, gan bioloģiski ražotiem dzīvnieku produktiem. To spilgti pierāda pētījumu dati – tofu rada 4,5 kg oglekļa emisiju uz 100 g proteīna, savukārt pat visilgtspējīgāk audzētā liellopa gaļa uz to pašu olbaltumvielu daudzumu rada divreiz vairāk jeb 9 kg oglekļa emisiju [5].
Svarīgi ir veicināt sociāli atbildīgu un bioloģisku augu valsts pārtikas ražošanu! Izcila kombinācija dabas un sabiedrības ilgtspējai ir vietējie augu izcelsmes produkti. Tā ir iespēja atbalstīt pašmāju zemniekus un uzņēmējus, kā arī ilgtspējīgu vietējās ekonomikas izaugsmi. Bioloģiskajā saimniekošanā piekopj prakses, kas veicina sugu daudzveidību un nodrošina dabā tik svarīgo ekoloģisko līdzsvaru. Tādējādi, izvēloties bioloģiski ražotus augu valsts produktus, mēs ne tikai samazinām siltumnīcefekta gāzu emisijas, bet arī rūpējamies par dabas daudzveidības saglabāšanu.
Latvijā ir daudz lielisku un gardu pašmāju augu valsts produktu ražotāju. Daudzi jau izpelnījušies sabiedrības atzinību. Piemēram, pašmāju ražotājs V-EGO šī gada sabiedrības aptaujā “Gada augu produkts 2024” ieguvis godpilno 2. vietu “Gaļas un jūras produktu alternatīva” kategorijā. Katru gadu arvien vairāk plaši pazīstamu Latvijas uzņēmumu uzsāk augu valsts produktu ražošanu – Selga, Ādažu Čipsi, Laima, Virši, Lāči, Tio u.c. Uzņēmumi, ieklausoties sabiedrības aicinājumos radīt alternatīvas, tādējādi veicina ilgtspējīgākas un atbildīgākas pārtikas ķēdes. Iepazīsti plašo augu valsts produktu daudzveidību un apskati konkursa “Gada augu produkts 2024” rezultātus šeit!