Vai cilvēks radīts ēst visu – ko saka evolūcija?

Ilustratīvs attēls. Homo erectus pirms 2 miljoniem gadu Āfrikā. Foto: Mauricio Anton/George Washington University

Bieži dzirdam, ka cilvēks ir visēdājs. To mēdz izmantot par argumentu dzīvnieku izcelsmes produktu lietošanai uzturā. Mūsdienu cilvēka ēšanas paradumi krietni atšķiras no priekšteču. Tagad cilvēks dzīves laikā apēd daudz vairāk – ap 7000 dzīvnieku [1]. Šis milzīgais skaitlis raisa jautājumu, vai dzīvnieku izcelsmes pārtikas lietošana uzturā ir nepieciešama un neaizstājama?

Vai evolucionāro cilvēka attīstību izraisīja gaļas lietošana uzturā?

Pirms vairākiem miljoniem gadu mūsu senči lielu dienas daļu pavadīja ēdiena meklējumos. Tagad pārtiku nemeklējam savvaļā, jo ir attīstīta lauksaimniecība un industrializēta pārtikas ražošana. Tas rāda evolūcijas nepārtraukto norisi un to, ka mūsdienu pasaulē dzīvojošam cilvēkam nav jādara to, ko darīja priekšteči. Tas pats attiecas uz uztura paradumiem, jo mūsu organisms lieliski spēj mainīties un pielāgoties.

Dzirdēts uzskats un teorija, ka gaļas lietošana uzturā esot palīdzējusi Homo sapiens priekštečiem radīt mūsdienu cilvēkam līdzīgākas ķermeņa formas un attīstīt smadzenes, palielinot to izmēru un funkciju sarežģītības pakāpi [1]. Jaunākie paleoantropologu pētījumi apšauba teoriju, ka Homo erectus – pirmais priekštecis, kam radies cilvēkam līdzīgāks izskats – attīstījies, jo palielinājies gaļas patēriņš. Šīs teorijas pētījumos ir izlases neobjektivitāte. Jo vairāk pētnieciskās uzmanības pievērsa šim laikam, jo vairāk pierādījumu – dzīvnieku kaulu atrada, bet, neanalizējot arī citus periodus un ietekmējošos faktorus, tas nepierāda gaļas patēriņa pieaugumu [2].

Pētījumi rāda, ka, lai arī senie cilvēki sāka lietot uzturā gaļu, viņu smadzenes būtiski nepalielinājās attiecībā pret ķermeņa izmēru. Homo erectus smadzeņu izmērs kļuva ievērojami lielāks aptuveni pirms viena miljona gadu. Smadzenes organismam ir enerģētiski ļoti dārgs orgāns, jo, lai gan veido tikai 2 % no kopējās ķermeņa masas, patērē 1/5 no organisma uzņemtās un saražotās enerģijas. Tātad jautājums, kur agrīnie cilvēki ieguva papildus enerģiju lielāku smadzeņu attīstībai un uzturēšanai, paliek.

Kas tad veicināja seno cilvēku intelektuālo attīstību?

Izpētīts, ka agrīno cilvēku smadzeņu izmērs kļuva lielāks laikā pirms aptuveni miljona gadu, kad cilvēki iemācījās un sāka gatavot ēdienu [2]. Karsējot ēdienu, tiek atbrīvotas papildu uzturvielas, tiek paātrināts gremošanas process, turklāt ēdiens ir mīkstāks un vieglāk sakošļājams. Tas evolucionāri palīdzēja attīstīt gan domāšanas un prāta spējas, gan fiziskā ķermeņa uzbūvi. Tātad cilvēka attīstību virzīja ēdiena karsēšana un iegūtās uzturvielas nevis liels gaļas patēriņš uzturā.

Evolucionāri cilvēkam attīstījušies visēdājiem rakstūrīgi zobi. Raksturīgi četri priekšzobi un dzerokļi kā zālēdājiem. Turklāt žokļu saskares vieta ir virs mazo dzerokļu plaknes. Saglabājušies arī nelieli ilkņi. Cilvēkiem ir labi attīstīti sejas muskuļi, kas ierobežo plašu mutes atvēršanu, un paplašināta leņķa žokļa tips, lai labāk satvertu un sagremotu augu izcelsmes pārtiku. Zarnu trakts ir samērā garš, kas liecina par līdzību zālēdājiem, jo dod vairāk laika šķiedrvielu sadalīšanai un ļauj uzsūkties barības vielām.

Dažādie organisma pielāgojumi liecina, ka cilvēks ir lieliski piemērots augu valsts pārtikas lietošanai uzturā. Nav noliedzams, ka cilvēki pagātnē ir lietojuši arī dzīvnieku izcelsmes produktus, tomēr tas nebūt nenozīmē, ka mums jāturpina darīt tāpat. Mainoties mūsu intelektuālajai attīstībai, vērtībām un paradumiem, laika gaitā izmainās arī fiziskā ķermeņa uzbūve, piemērojoties jaunajiem apstākļiem un dzīvesveidam.

Spēks ir uztura daudzveidībā

Evolūcijas izrāviens cilvēka attīstībā slēpjas arī ēdiena daudzveidībā, ko cilvēki agrāk patērēja. Tagad cilvēka uzturā dominē samērā vienveidīga pārtika – 75 % ēdiena nāk no 12 augu un 5 dzīvnieku sugām.

Cilvēces vēsturē gaļa nekad nav aizstājusi kādus citus pārtikas produktus, bet bijis tikai kā papildinājums. Pamata un galveno lomu uzturā ieņēma augu valsts pārtika, kas ietver ne tikai augļus un dārzeņus, bet arī riekstus, graudaugus, sēklas un pākšaugus. Mūsu senie priekšteči galvenokārt bija veģetārieši [3]. Vēlāk, iemācoties ēdienu gatavot, dzīvnieku izcelsmes produkti tika patērēti vietās un periodos, kad augu valsts ēdiena pieejamība bija ierobežota. Cilvēki nekļuva par plēsējiem, bet gan saglabāja uztura pamatā augu valsts pārtiku.

Tas liecina, ka mūs par cilvēkiem padarīja mūsu milzīgā vielmaiņas pielāgošanās spēja daudzveidīgam uzturam, uzsverot tā pamatu – augu izcelsmes produktus. Uztura maiņai pielāgojas kā muskuļi, tā arī smadzenes, tādēļ nevar uzskatīt, ka cilvēks radīts patērēt noteiktu pārtiku, pie kā nepieciešams pieturēties.

Lielais dzīvnieku valsts produktu patēriņš noved pie veselības problēmām

Mūsdienās esam tik ļoti labi attīstījuši pārtikas pārstrādi, ka pirmo reizi evolucionārajā vēsturē daudzi cilvēki apēd vairāk kaloriju nekā viņu organisms spēj patērēt. Lietojam pārāk daudz dzīvnieku izcelsmes pārtikas. Organisms nespēj lielo gaļas patēriņu izturēt – pieaug sirds un asinsvadu slimību, diabēta, vēža riski un saslimšanu biežums [4]. Arī mūsu veselības interesēs ir samazināt dzīvnieku valsts produktu patēriņu.

Augu valsts pārtika ir lielisks un vērtīgs uzturvielu avots!

Nepamatots ir uzskats, ka no augu valsts produktiem nav iespējams uzņemt visas nepieciešamās uzturvielas, to skaitā olbaltumvielas. Daudzveidīgs un sabalansēts augu valsts uzturs ir bagāts ar olbaltumvielām, ogļhidrātiem, šķiedrvielām, vitamīniem, minerālvielām un nodrošina visas neaizstājamās aminoskābes [5].

Augu valsts produktu ražošana ir daudz efektīvāka, patērējot daudz mazāk resursu nekā industriālā lopkopība, un nodrošina 83 % no pasaules kaloriju vajadzībām. Turpretī dzīvnieku izcelsmes produktu ražošana aizņem ap 80 % no pasaules lauksaimniecības zemes, bet saražo vien 17 % no visām pasaules kalorijām [6]. Turklāt augu valsts proteīnu avoti ir draudzīgāki gan veselībai un videi, gan maciņam.

Ilustratīvs attēls. Augu valsts svaigo produktu daudzveidība. Foto: Pexels.com

Vairāk augu uzturā – ieguvums veselībai, dabai un dzīvniekiem

Vai mums ir nepieciešami dzīvnieku izcelsmes proteīni un mikroelementi? Mūsdienās ir ļoti plašs gardu augu valsts produktu klāsts, turklāt ik gadu veikalu plauktus papildina jauni, inovatīvi un dabai draudzīgi produkti. Uztura speciālisti visā pasaulē atzīst, ka varam ar augu uzturu nodrošināt organismu ar visām nepieciešamajām uzturvielām. Pamēģini iekļaut uzturā vairāk augu valsts produktus un piešķir maltītēm daudzveidību un jaunas garšas!