Kāpēc cilvēki pērk augu valsts produktus? “Gada augu produkts 2024” aptaujas rezultāti sniedz vērtīgas mācības uzņēmumiem

Latvijā turpinās fleksitārisma tendence. Motivējošie faktori augu produktu iegādei dažādām patērētāju grupām būtiski atšķiras, taču visi ir vienisprātis, ka tirgū pastāv piedāvājuma deficīts trīs produktu grupās un augu produktu cenas ir pārāk augstas.

Alternatīvas dzīvnieku izcelsmes produktiem kļūst arvien pieprasītākas visā pasaulē, un veikalu plauktus arī Latvijā turpina papildināt jauni augu valsts jeb vegāniski produkti. Patērētāju aptaujas “Gada augu produkts 2024” rezultāti atklāj gan sabiedrības iecienītākos produktus, gan iepirkšanās paradumus un vēlmes. Balsošana par labākajiem produktiem noritēja tiešsaistē no 2024. g. 2. līdz 10. aprīlim, un tajā tika apstiprinātas 1149 atbildes.

Uzzināt par produktiem, kas tika godalgoti konkursā “Gada augu produkts 2024”, iespējams rakstā patērētājiem, kā arī sociālo mediju platformās Facebook un Instagram. Lai sekotu līdzi patērētāju vajadzībām, pilnveidojot piedāvāto augu valsts produktu klāstu un pārdomājot līdzšinējās mārketinga strātēģijas, turpinājumā akcentēti būtiskākie secinājumi no aptaujas rezultātiem, kas būtu jāņem vērā uzņēmumiem Latvijā.

Kopsavilkums

• Augu produktus regulāri patērē gan visēdāji, gan fleksitārieši, ne tikai veģetārieši un vegāni. Īpaši augsts pieprasījums visās uztura paradumu grupās ir pēc piena alternatīvām. Jāņem vērā, ka izvēli ietekmē ne tikai cilvēka nostāja, bet arī produkta uzturvērtība, dažādas alerģijas un nepanesības.
• Fleksitārieši ir vislielākā augu produktu patērētāju grupa. Četri no pieciem aptaujātajiem fleksitāriešiem patērē gaļas produktu atlernatīvas, bet 91% ikdienā lieto piena alternatīvas. Lai kā varētu šķist, vegāni veido vismazāko augu produktu patērētāju daļu.
• Motivācija iegādāties augu produktus ir atšķirīga. Visēdājus visbiežāk motivē interese pamēģināt tos, veselības aspekti, kā arī alerģijas un produktu nepanesība. Fleksitāriešiem būtiskāks motivators ir veselība, savukārt vegānus un veģetāriešus iegādāties augu produktus visspēcīgāk rosina dzīvnieku labbūtība.
• Pastāv neizmantota iespēja gūt konkurences priekšrocības Latvijas tirgū, papildinot sortimentu ar augu valsts skābpiena produktu alternatīvām, konditorejas izstrādājumiem un gatavajām maltītēm. Jau vairākus gadus tieši šīm produktu grupām tirgū novērojams piedāvājuma deficīts.
• Visbiežāk par jaunumiem tirgū patērētāji uzzina no sociālajiem tīkliem un veikalos. Trešais biežākais informācijas ieguves avotots ir ģimenes un draugu ieteikumi, savukārt visretāk sabiedrību par jauniem produktiem informējušas vides reklāmas.
• Neviena patērētāju grupa nav apmierināta ar augu produktu esošajām cenām. Tas ne tikai attur visēdājus un fleksitāriešus, bet ierobežo arī vegānu un veģetāriešu iegādes apjomus. Šķērslis ir arī šaurais augu produktu sortiments mazāk apdzīvotos reģionos – mazpilsētās un ciematos.

Augu produkti nonāk gandrīz ikkatra iepirkumu grozā

Aptaujā piedalījās dažāda vecuma cilvēki ar atšķirīgiem uztura paradumiem (visēdāji, fleksitārieši, veģetārieši un vegāni) no visas Latvijas, sniedzot daudzpusīgus datus no vairākiem skatupunktiem. Rezultāti apstiprina, ka augu produkti ir aktuāli visām uztura paradumu grupām.

No respondentiem, kuri katru dienu patērē gaļas produktus (ieskaitot zivi), vairāk nekā puse patērē arī augu alternatīvas gaļai. Savukārt 80% no tiem lieto augu valsts piena alternatīvas, un katrs piektais visēdājs šādus augu produktus patērē katru dienu, turklāt tikpat liela daļa vismaz reizi nedēļā.

Fleksitārieši ir cilvēki, kuri nepatērē gaļu katru dienu, vairāk balstot savu uzturu uz augu valsts produktiem. No aptaujātajiem fleksitāriešiem 82% patērē gaļas produktu alternatīvas un 91% uzturā lieto piena alternatīvas. Lielākā daļa respondentu piena alternatīvas patērē regulāri – vairākas reizes nedēļā vai pat katru dienu.

Veģetārieši no uztura izslēdz gaļu un zivis, savukārt vegāni atsakās no visiem dzīvnieku izcelsmes produktiem. 95% no šīm patērētāju grupām lieto gaļas produktu alternatīvas, bet 96% – piena alternatīvas.

Iemesli augu produktu iegādei atšķiras

Visēdājus iegādāties augu produktus visbiežāk motivē interese tos pamēģināt un veselības aspekti, taču arī alerģijas un produktu nepanesība nereti ir nozīmīgas izvēlē par labu augu produktiem. Fleksitāriešiem, salīdzinot ar visēdājiem, svarīgākā motivācija ir veselība, savukārt vegānus un veģetāriešus visspēcīgāk motivē dzīvnieku labbūtība. Kā redzams, augu produkti ir pievilcīgi ne tikai cilvēkiem, kas no uztura izslēguši dzīvnieku izcelsmes produktus – katram ir savs iemesls tos iegādāties. Savukārt par svarīgākajiem aspektiem, iegādājoties augu produktus, visas trīs uztura paradumu grupas atzinušas garšu, cenu un uzturvērtību. Tieši šādā prioritārā secībā aspektus novērtējuši gan visēdāji, gan fleksitārieši, gan vegāni un veģetārieši.

Svarīgi atcerēties, ka vegāni veido vismazāko augu produktu patērētāju daļu, tāpēc ievērojami lielāks pārdošanas potenciāls pastāv fleksitāriešu vidū [1]. Lai palielinātu augu produktu pārdošanas apjomus, uzņēmumiem īpaši vērts uzsvērt to veselīgumu (uzturvērtību). Šeit liela loma ir produktu pozicionēšanai. Termins “augu produkts” uzrunā daudz plašāku auditoriju nekā “vegānisks”. Tas piesaista fleksitāriešus un patērētājus, kurus interesē labvēlīga ietekme uz veselību vai gaļas patēriņa samazināšana, bet kuri nav apņēmušies ievērot pilnībā vegānisku dzīvesveidu [2]. Good Food Institute veiktais pētījums atklāja, ka marķējuma “augu produkts” izmantošana palielināja pārdošanas apjomu par aptuveni 20%, salīdzinot ar marķējumu “vegānisks” [3].

Viena no iespējām norādīt to, ka produkts nesatur dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļas, neradot priekšstatu, ka tas paredzēts tikai vegāniem, ir izmantot nelielu, taču skaidru marķējumu. Piemēram, starptautiskais marķējums V-label ir plaši pazīstams visā pasaulē un kā vadošā starptautiskā sertifikācija vegāniskiem un veģetāriem produktiem jau tiek izmantots daudziem Latvijas veikalos nopērkamiem augu produktiem. Sertifikācija ne tikai vairo patērētāju uzticību, bet arī uzlabo zīmola prestižu un atvieglo iekļūšanu jaunos tirgos. Ja jūsu uzņēmums ražo vai tirgo augu izcelsmes produktus, apsveriet iespēju pievienoties V-Label tīklam, lai izmantotu tā priekšrocības. Šobrīd vienīgā organizācija Baltijā, kas piedāvā produktu sertifikāciju ar V-label marķējumu, ir Augalyn Lietuvā. Lai uzzinātu vairāk par sertifikācijas procesu, droši sazinieties pa e-pastu: sarunas@augalyn.lt

Turpinās piedāvājuma deficīts vairākās produktu grupās

Arī šogad patērētāji atzina, ka veikalos visvairāk pietrūkst skābpiena produktu alternatīvu (augu biezpiens, krējums, kefīrs), tāpat arī konditorejas izstrādājumu un gatavo maltīšu, kurās nebūtu dzīvnieku izcelsmes produktu. Šāds piedāvājuma deficīts tirgū novērots jau vairākus gadus pēc kārtas [4], kas liecina par ilgtermiņā neizmantotām iespējām uzņēmumiem, tādējādi zaudējot potenciālos ieņēmumus. Tāpat, neapmierinot patērētāju vajadzības, tiek riskēts mazināt lojalitāti pret veikalu.

Tirgotājiem jāpievērš īpaša uzmanība minētajām produktu kategorijām, izvērtējot iespējas papildināt esošo sortimentu ar jauniem produktiem. Tā kā pieprasījums pēc tiem ir noturīgs, patērētāju vēlmju apmierināšana uzņēmumam sniegtu konkurences priekšrocības Latvijas tirgū.

Īsākais ceļš no jaunuma līdz pircējam

Salīdzinot ar 2023. gadu, galvenie informācijas iegūšanas veidi par jauniem produktiem nav mainījušies. Visbiežāk par jaunumiem tirgū patērētāji uzzina no sociālajiem tīkliem. Pamanīta tikusi arī informācija veikalos, ieraugot produktu, it sevišķi ar akcijas vai reklāmas palīdzību. Turklāt sabiedrība aktīvi dalās ar informāciju par jaunumiem savā paziņu lokā – tas ir trešais biežākais informācijas ieguves veids.

Turpinot koncentrēties uz uzņēmuma sociālo tīklu tēlu, informējot patērētājus par jaunumiem un īpašajiem piedāvājumiem, jāatceras, ka paļaušanās tikai uz digitālo vidi ierobežo sasniedzamo sabiedrības daļu. Tā kā līdzvērtīgs avots ir paši veikalu plaukti, produktu izvietojumam jābūt pārdomātam, lai sasniegtu patērētājus ārpus salīdzinoši šaurā vegānu un veģetāriešu loka. Lai gan šī nelielā sabiedrības daļa mērķtiecīgi dodas pie specializētās pārtikas plauktiem, fleksitāriešiem un visēdājiem tas visbiežāk nav pa ceļam, tādējādi veikala apmeklējuma laikā pat var netikt apsvērta augu produktu iegāde, neskatoties uz akcijām vai īpašajiem piedāvājumiem, jo tie vienkārši paliek neaplūkoti. Piemēram, gaļas produktu alternatīvas var pārdot par aptuveni 23% vairāk, tās novietojot vienā plauktā ar gaļas produktiem [5]. Tas attiecināms arī uz citām augu produktu grupām.

Lai gan visēdāji ir ieinteresēti gaļas produktu alternatīvās, ziņkārībai esot biežākajam motivējošam faktoram šādu produktu izvēlē, lielākā daļa jeb 60% nezināja nevienu no konkursā nominētajām gaļas un jūras produktu alternatīvām. Arī 37% fleksitāriešu nezināja nevienu no šīs kategorijas produktiem, savukārt tikai 12% vegānu un veģetāriešu nespēja novērtēt produktus to nezināšanas dēļ. Nominētie produkti ir plaši pieejami veikalos, taču netiek pietiekami pamanīti. Iespējams, izteiktā atšķirība informētībā par produktiem ir to izolācijas dēļ. Augu produkti, it sevišķi gaļas un jūras produktu alternatīvas, Latvijas pārtikas veikalos bieži tiek izolēti no patērētājiem, kuri apzināti nedodas pie atsevišķos specializētos plauktos izvietotām precēm.

Veikalu tīkls Maxima jau spēris soli, lai to novērstu – šīs ķēdes veikalos augu jogurti nu redzami blakus piena jogurtiem. Tāpat piena alternatīvas lielākajā daļā veikalu parasti novietotas nevis vegāniem un veģetāriešiem adresētos plauktos, bet blakus bezlaktozes pienam. Atšķirība starp dažādu uztura paradumu respondentu grupām informētībā par nominētajām piena produktu alternatīvām ir ievērojami mazāka. Tikai 15% visēdāju, 9% fleksitāriešu un 7% vegānu/veģetāriešu nezināja nevienu no aptaujā piedāvātajiem produktiem.

Vismazāk par jaunumiem tirgū tiek uzzināts no vides reklāmām, kā, piemēram, stendiem, skatlogiem un reklāmām sabiedriskā transporta pieturās. Iespējams, tas ir rezultāts retai šādu reklāmas kanālu pielietošanai, neizmantojot iespēju popularizēt jaunos augu produktus ārpus veikaliem un digitālās vides. Rīgas un Pierīgas iedzīvotāji, salīdzinot ar respondentiem no citiem reģioniem, par jauniem produktiem no vides reklāmām uzzinājuši biežāk. Tas nozīmē, ka tās tiek pamanītas, un uzņēmumiem būtu ieteicams pārdomāt turpmākās reklāmas stratēģijas, apsverot vairāk izmantot arī vides reklāmu. Divus no konkursā nominētajiem produktiem – Selga sāļos krekerus un Tio Vēsma saldējumus ar mango un aveņu garšām – ražotāji popularizēja, izmantojot arī vides reklāmas. Abi produkti ir guvuši plašu sabiedrības atzinību, ierindojotiess atbilstošo kategoriju pirmajos trijniekos.

Lielākie šķēršļi patērētājiem

Visu uztura paradumu grupās vairāk respondentu nepiekrita nekā piekrita, ka augu produktu cenas Latvijā ir atbilstošas. Īpaši neapmierināti ar esošajām cenām ir vegāni un veģetārieši, ganrīz 70% aptaujāto atzīstot, ka tās ir pārāk augstas. Tomēr arī visēdājus un fleksitāriešus no augu produktu iegādes lielākos daudzumos aptur tieši cenas. Kāds respondents ar visēdāja uztura paradumiem komentējis: “Augu valsts pusfabrikāti ir pārāk dārgi. To cena pārsniedz gaļas produktus. Ja tie būtu lētāki, pirktu vairāk, šobrīd izvēlos nepārstrādātus dārzeņus un gaļu”. Augstie neapmierinātības rādītāji ar cenām atspoguļo nopietnu šķērsli potenciālajiem pircējiem. Lai palielinātu produktu pārdošanas apjomus, tirgotājiem jāapsver uzcenojuma samazināšana augu produktiem.

Novērojamas atšķirības patērētāju apmierinātībā ar augu produktu piedāvājumu piemājas veikalos. Kopumā ar piedāvājumu mazajos veikalos apmierināti ir nedaudz vairāk kā puse respondentu, bet patērētāji, kuri nedzīvo Rīgā, Pierīgā vai lielākajās Latvijas pilsētas, kopā uzrādīja par 7% mazāku apmierinātības līmeni ar esošo piedāvājumu. Kāds respondents dalījās savā pieredzē: “Tā kā nedzīvoju Rīgā, bet 200km no tās, augu valsts produktu, īpaši gaļas aizstāšanai, ir ļoti maz veikalos pieejami. Vietējā [veikalā] šad tad kāds parādās un, kā produkts tiek izpirkts, tā vairāk arī neatgriežas.’’ Tirgotājiem jāpievērš vairāk uzmanības augu produktu sortimentam gan lielākos, gan mazākos veikalos. Tāpat jāseko līdzi piedāvājuma pastāvīgumam, lai patērētājiem vienmēr būtu pieejami nepieciešamie produkti.

5 soļi tirgotājiem, kā uzlabot pārdošanas apjomus augu produktiem

1. Novieto augu produktus blakus dzīvnieku izcelsmes produktiem. Ļauj ikvienam tos pamanīt!
2. Cik iespējams, izmanto jēdzienu “augu produkts” nevis “produkts vegāniem”.
3. Pārliecinies, ka augu produktu cenas nav pārmērīgi augstas, salīdzinot ar attiecīgajiem dzīvnieku izcelsmes produktiem.
4. Papildini sortimentu ar augu valsts gatavajām maltītēm, skābpiena produktu alternatīvām un konditorejas izstrādājumiem bez dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļām.
5. Izmanto vairāk vides reklāmu, lai parādītu savu augu produktu piedāvājumu!

Aptauju rīko programma “Neapēd zemeslodi”, kas strādā, lai veicinātu ilgtspējīga uztura izplatību Latvijā, sadarbojoties ar uzņēmumiem un izglītojot sabiedrību par augu valsts uztura pozitīvo ietekmi uz klimatu un vidi. Informāciju par jauniem produktiem aicinām sūtīt uz info@neapedzemeslodi.lv, lai to nominētu nākamajam “Gada augu produkts” konkursam.